Pētījuma rezultāti pierāda, ka nodrošinājumam ar D vitamīnu ir izšķiroša nozīme gripas epidēmiju iesākšanās posmā un norises laikā Veldhovena (Veldhoven), 2010. gada 9. decembris
Nodrošinājumam ar D vitamīnu ir izšķiroša nozīme gripas epidēmijas iesākšanās posmā un norises laikā. Pie šāda secinājuma nonākuši Norvēģijas zinātnieki patlaban profesionālajā laikrakstā „International Journal of Infectious Diseases“ publicētajā pētījumā par gripas epidēmijām. Saskaņā ar pētījuma datiem gripas epidēmiju infekcijas un mirstības rādītāji ir lielāki, ja organisms mazāk ir bijis pakļauts saules staru iedarbībai un tādējādi ir mazāk apgādāts ar D vitamīnu. Īpaši krasas ir sezonālās izmaiņas nāves gadījumu skaita ziņā: šādu nāves gadījumu skaits
„D vitamīna ziemas sezonā”, kad saules gaismas ir pārāk maz, lai notiktu D vitamīna sintēze ādā, palielinās pat par 20 līdz 600 reizēm. „D vitamīnam ir antibiotiska iedarbība un tas stiprina imūno sistēmu. Tas sintezējas ādā un šo procesu ierosina saules gaismas ultravioletais starojums. Ziemas mēnešos, kad saule nav tik augstu, lai ierosinātu D vitamīna sintēzi, D vitamīna līmenis krītas. Tad šis „saules gaismas vitamīns“ nevar vairs pilnībā pietiekoši izvēst savu aizsargājošo darbību“, par šo saistību skaidro Oslo universitātes profesors Johans Moans (Johan Moan), kurš ir viens no pētījuma autoriem.
Šajā pētījumā Oslo universitātes zinātnieki izmantoja Zviedrijas, Norvēģijas, ASV, Singapūras un Japānas gripas epidēmiju datus un salīdzināja šo epidēmiju infekcijas un mirstības rādītājus ar saules gaismas ultravioletā starojuma stiprumu mēneša ietvaros.
Saules gaismas izpētes forums (SRF) ir bezpeļņas organizācija ar galveno mītni Nīderlandē.Tās mērķis ir plašu sabiedrību informēt par jaunākajām medicīniskajām un zinātniskajām atklāsmēm par mērena ultravioletā starojuma ietekmi uz cilvēku.
Norāde: Pētījuma „Asta Juzeniene, Li-Wei Ma, Mateusz Kwitniewski, Georgy A.Polev, Zoya Lagunova, Arne Dahlback, Johan Moan: The seasonality of pandemic and non-pandemic influenzas: the roles of solar radiation and vitamin D“ kopsavilkums lejupielādei atrodams SRF tīmekļa vietnē www.sunlightresearchforum.eu.
Kontakti medijiem:
Eds Brants (Ad Brand) Sunlight Research Forum (SRF)
Tālr.: +31 (0)651 358 180
info@sunlightresearchforum.eu
www.sunlightresearchforum.eu
Īsts vīrs pateicoties D vitamīnam
Pietiekoša apgāde ar D vitamīnu pozitīvi ietekmē testosterona līmeni Veldhovena,
2010. gada 1. februāris (SRF)
Vīrieša ķermeņa pietiekoša apgāde ar D vitamīnu pozitīvi ietekmē testosterona līmeni. Pie šāda secinājuma nonākuši Gracas Medicīnas universitātes pētījuma veicēji. Saskaņā ar pētījuma datiem, vīriešu, kuru D vitamīna līmenis asinīs ir vismaz 30 nanogrami uz mililitru asins, analīžu rezultāti uzrādīja ievērojami augstāku testosterona līmeni nekā vīriešu kārtas pārstāvjiem, kuru D vitamīna līmenis asinīs ir zemāks. Turklāt pētījumā ir pierādīts, ka nozīmīgākā vīriešu dzimumhormona vidējā vērtība gada ietvaros ir pakļauta tādām pašām svārstībām kā D vitamīna līmenis.
Abas vērtības krītas sākot no oktobra, iestājoties ziemas pusgadam, un sasniedz savu zemāko vērtību martā. „Vīrieši, kuri pievērš uzmanību vismaz pietiekošai sava ķermeņa apgādei ar D vitamīnu, labi ietekmē arī savu testosterona līmeni un starp citu arī savu dzimumtieksmi (libido)“, stāsta Eds Brants (Ad Brand), Saules gaismas izpētes foruma (Sunlight Research Forum (SRF)) pārstāvis. Ziemas mēnešu pusgadā D vitamīna līmenis krītas, jo to ietekmē mazāks saules starojums, kas ir šajā gadalaikā.
Testosterons ir nozīmīgākais vīriišķais dzimumhormons. Vīriešu organismā tas galvenokārt ir atbildīgs par dzimomorgānu attīstību, tipisko vīriešu dzimumpazīmju izveidošanos un uzturēšanu, sēklas veidošanos un vīrieša baudkāres vadīšanu.
Ultravioletā starojuma ietekmē apmēram 90 procenti D vitamīna veidojas ādā. D vitamīna vidējais līmenis - 30 nanogrami mililitrā asiņu (30 ng/ml) - zinātnē tiek uzskatīts par tādu vērtību, sākot no kādas D vitamīns pietiekami var attīstīt savu pozitīvo iedarbību. Par optimālu tiek uzskatītas vērtības no 40 līdz 60 ng/ml.
Saules gaismas izpētes forums (SRF) ir bezpeļņas organizācija ar galveno mītni Nīderlandē. Tā mērķis ir plašai sabiedrībai darīt zināmu informāciju par jaunākajām medicīniskajām un zinātniskajām atziņām par mērena UV starojuma ietekmi uz cilvēku.
Norāde: Pētījuma „Wehr E, Pilz S, Boehm BO, März W, Obermayer-Pietsch B. (Department of Internal Medicine, Division of Endocrinology and Nuclear Medicine, Medical University Graz, Graz, Austria): Association of vitamin D status with serum androgen levels in men.“
Kopsavilkums lejupielādei atrodams SRF interneta vietnē www.sunlightresearchforum.eu.
Zems D vitamīna līmenis var būt nāvējošs gados vecākiem cilvēkiem
2009.gada 24.septembris Ņujorka (Reuters Health) -
Zems D vitamīna līmenis var palielināt nāves gadījumu risku gados vecākiem cilvēkiem, ziņo pētnieki no Amerikāņu geriatrijas biedrības žurnāla.
Āda ražo D vitamīnu tiešā saules iedarbībā. Tomēr arī gados vecākiem cilvēkiem, īpaši tiem, kas dzīvo ziemeļu reģionos, reti saņem pietiekami daudz saules, lai ražotu pietiekamu D vitamīna daudzumu, un viņiem ir nepieciešami uztura bagātinātāji, lai sasniegtu veselīgu D vitamīna līmeni.
Arvien vairāk pierādījumu norāda uz veselības apdraudējumiem, kas rodas no nepietiekama D vitamīna līmeņa. Šajā pētījumā Dr. Adit A. Ginde no Kolorado Denveras Universitātes Aurorā un viņa kolēģi novērtēja nāves risku, kas saistīts ar D vitamīna līmeni, pētot vidēji 73 gadus vecus vīriešus un sievietes (3408), kad viņi piedalījās Trešo valstu veselības un pārtikas pārbaudes pētījumā jeb NHANES III.
Vairāk nekā 7 gadu apsekošanas laikā 1’493 cilvēki bija miruši - gandrīz 44 procenti. Nedaudz vairāk par pusi nāves gadījumu bija sirds slimību dēļ. Ņemot vērā dažādus faktorus, kas varētu ietekmēt rezultātus, zems D vitamīna līmenis bija neatkarīgi saistīts ar paaugstinātu nāves risku jebkāda nāves cēloņa dēļ, bet galvenokārt no sirds slimībām, atklāja pētnieki.
D vitamīna līmenis tiek uzskatīts par optimālu starp 80 un 110 vai 120 nmol/L (nanomoli uz litru) asinis, lai gan nav noteiktu norādījumu. Cilvēkiem, kas piedalījās šajā pētījumā, vidēji D vitamīna līmenis bija 66.0 nmol/L. Gindes komanda atklāja, ka nāves risks no jebkāda cēloņa bija par 83% augstāks cilvēkiem, kam D vitamīna līmenis bija mazāks par 25 nmol/L, salīdzinot ar cilvēkiem, kam D vitamīna līmenis ir 100 nmol/L vai augstāks.
Nāves risks bija par 47% lielāks tiem, kam D vitamīna līmenis bija no 25 līdz 49.9 nmol/L, salīdzinot ar tiem, kam D vitamīna līmenis bija 100 vai augstāks.
Zems D vitamīna līmenis īpaši smagi skar sirdi, piezīmē pētnieki, jo cilvēki, kam D vitamīna līmenis ir zemāks par 25 nmol/L, nāves risks no sirdskaitēm, ir vairāk nekā divas reizes augstāks.
Patreiz D vitamīna deva cilvēkiem, kam ir 65 gadi un vairāk, ir nepietiekama, savā pētījumā ziņo Ginde un viņa kolēģi, un viņi iesaka veikt liela apjoma pētījumus, lai noteiktu lielākas D vitamīna devas ietekmi.
AVOTS: Amerikāņu geriatrijas biedrības žurnāls, 2009.gada septembris
Zems D vitamīna līmenis bieži ir jaunajām māmiņām un jaundzimušajiem
2009.gada 4.maijs BALTIMORA (Reuters Veselība)
Vairāk nekā vienai trešdaļai jauno māmiņu un vairāk nekā pusei viņu jaundzimušajiem ir D vitamīna trūkums tūlīt pēc dzimšanas, vēsta pētījums. Vēl vairāk, saskaņā ar Pediatru akadēmiskās biedrības ikgadējās sanāksmes datiem – grūtniecības periodam paredzētie D vitamīna papildinājumi pilnībā neaizsargā no vitamīna trūkuma.
Anne Merewood, Bostonas medicīnas centra Krūts barošanas centra direktore, un viņas kolēģi mērīja D vitamīna līmeni 433 sievietēm un 376 jaundzimušajiem, izmantojot asins paraugus, kas iegūti 72 stundu laikā pēc dzimšanas brīža. Viņi arī ieguva datus no aptaujām, ko aizpildīja māmiņas un no viņu medicīnas kartēm.
Rezultāti parādīja, ka D vitamīna trūkums bija 36% māmiņu un 58% jaundzimušo. Trūkums tika klasificēts kā smags aptuveni 2/3 gadījumu.
Vairāk nekā 30% sieviešu, kas D vitamīnu lietoja grūtniecības laika 3.trimestrī 5 vai vairāk reizes nedēļā, bija D vitamīna trūkums tūlīt pēc dzemdībām.
Citi D vitamīna trūkuma riska faktori zīdaiņiem ir ziemas mēneši pret vasaras mēnešiem, Afro-amerikāņu rase un izteikta māmiņas aptaukošanās.
Merewood aicina veikt pasākumus, lai nodrošinātu sievietēm reproduktīvā vecumā pietiekamu D vitamīna uzņemšanu. „Visvienkāršākais veids, kā mazināt D vitamīna trūkumu, ir saprātīga pakļaušana saules iedarbībai,” viņa teica. „Lai gan no sauļošanās būtu jāizvairās, pat neilga uzturēšanās ārā ir aizsardzība pret D vitamīna trūkumu.”
Citi D vitamīna avoti ir, piem., mencu aknu eļļas tabletes, ar D vitamīnu bagātināts piens un treknas zivis.
Bostonas pētnieks uzsvēra, ka rezultāti ir jāinterpretē piesardzīgi, ņemot vērā notiekošās ekspertu debates par D vitamīna trūkuma definīciju.
Dažiem bērniem, kas tehniski ir klasificēti ar D vitamīna trūkumu, nepiemīt nekāds acīmredzamu fizisko pazīmju trūkums, viņa paskaidroja. „Ir jāveic vairāk pētījumu, lai noteiktu precīzu D vitamīna trūkuma definīciju, it īpaši bērniem.”
D Vitamīns – saules gaismas vitamīns
D vitamīns ir vitāls labai veselībai. Eiropieši pārsvarā saņem pārāk maz D vitamīna devas, jo īpaši ziemas mēnešos, jo saules gaisma satur pārāk maz ultravioletās gaismas.
Medicīniskie pētījumi pasaulē ir pierādījuši, ka D vitamīns cilvēkam ir ļoti labvēlīgs kopā ar:
-
Šūnu Veselība: ieskaitot krūšu, resnās zarnas un priekšdziedzera vēzi
-
Kaulu Veselība: ieskaitot osteoporozi, kaulu atmiekšķēšanos un gurnu lūzumiem
-
Orgānu Veselība: ieskaitot augstu asinsspiedienu, hipertoniju un sirds slimībām
-
Psihiskā Veselība: ieskaitot SAD, PMS, depresiju un garastāvokļa maiņām
-
Auto-imūnās saslimšanas: ieskaitot izkaisīto sklerozi, 1.tipa cukurslimības un reimatisko artrītu
-
Ādas kaites: ieskaitot psoriāzi
-
Korpulence un vingrinājumu programmas.
Saules gaisma ir visefektīgākais un dabiskākais veids, kā uzņemt D Vitamīnu
Medicīniski-zinātniskajā kopienā neapstrīdami ir tas, ka cilvēks savās dabiskajā stāvoklī saņem 90 % D Vitamīna caur ādu, ko izraisa saules gaisma. Cilvēka uzbūve paredz to, ka tikai 10% nepieciešamā D Vitamīna devas mēs uzņemam caur uzturu, tādējādi saules gaisma ir vitāli nepieciešama, lai uzņemtu visu nepieciešamo D vitamīna devu.
Šodien daudzi no mums strādā un dzīvo iekštelpās zem mākslīgās gaismas un neuzņem to nepieciešamo D vitamīna devu, ko mūsu senči uzņēma uzturoties un strādājot visu dienu ārā. Tādējādi, mums ir grūti uzņemt nepieciešamo D vitamīna devu, kas veidotu vajadzīgās D vitamīna rezerves mūsu organismos garajam ziemas laikam. Dēļ mūsu dzīvesvieda daudzi no mums – pat pavasarī un vasarā – cieš no sekām, ko izraisa nepietiekams D vitamīna daudzums organismā, protams, neveidojot arī nepieciešamo D vitamīna uzkrājumu ziemai.
Tādēļ vadošie D vitamīna eksperti mums iesaka mēģināt uzņemt saules gaismu kā minimums 2 reizes nedēļā.
Zems D vitamīna līmenis ir saistīts ar vairākiem riska faktoriem pusaudžu vidū.
Pētījums parādīja:
• Zems D vitamīna līmenis tika saistīts ar palielinātu risku pusaudžu vidū iegūt augsta asinsspiediena, augsta cukura un metaboliskā sindroma saslimšanas.
• Augstākais D vitamīna līmenis tika atklāts gaišādainajiem, zemākais līmenis – tumšādainajiem un vidējs līmenis – meksikāņu amerikāņiem.
PALM HARBOR, Fla., 11.03.2009:
Zems D vitamīna līmenis bija saistīts ar palielinātu augsta asinsspiediena, augsta cukura līmeņa un metaboliskā sindroma risku pusaudžiem – pētnieki ziņoja American Heart Association's (Amerikas Sirds Asociācijas) 49.ikgadējā konferencē par kardio-vaskulāro slimību epidemioloģiju un profilaksi. Saskaņā ar pētījumu zinātnieki analizēja 3577 pusaudžus no 12 līdz 19 gadiem (51 procenti zēnu), kas piedalījās valsts līmenī pārstāvētajā Valsts Veselības un Uztura Pārbaudes Pārskatā (NHANES) no 2001.gada līdz 2004.gadam. Sakārtojot pēc vecuma, dzimuma, rases/tautības, ķermeņa masas indeksa, sociāli ekonomiskā statusa un fiziskajām aktivitātēm, zinātnieki konstatēja, ka pusaudžiem ar zemāko D vitamīna līmeni:
• 2,36 reizes vairāk, iespējams, ir augsts asinsspiediens;
• 2,54 reizes vairāk, iespējams, ir augsts cukura līmeni asinīs, un
• 3,99 reizes vairāk, iespējams, ir metaboliskais sindroms.
Metaboliskais sindroms ir kardio-vaskulāro slimību un diabēta riska faktoru (palielināts vidukļa apkārtmērs, augsts asinsspiediens, paaugstināts triglicerīdu līmenis, zems augsta blīvuma lipoproteīna līmenis (HDL vai "labs") holesterīna līmenis un augsts glikozes līmenis) kopums. Trīs vai vairāk no šiem faktoriem palielina personas risku saslimt ar diabētu un sirds un asinsvadu slimībām.
„Mēs parādījām ciešu saikni starp zemu D vitamīna līmeni un augstāku augsta asinsspiediena, hiperglikēmija un metaboliskā sindroma risku pusaudžu vidū, kas apstiprina pētījumu par pieaugušajiem rezultātus", teica Jared P. Reis, Ph.D., pētījuma galvenais autors un pēc-doktorantūras pētījumu līdzstrādnieks Johns Hopkins Bloomberg School of Public Health Baltimorā.
Pētnieki izmantoja D vitamīna marķieri, lai noteiktu tā līmeni asinīs. Šis marķieris mēra D vitamīnu, ko iegūst no pārtikas, vitamīna papildinājumu un saules gaismas ietekmi. Etniskās sadalījums bija līdzīgs vispārīgajam ASV iedzīvotāju sastāvam: 64,7 procenti - gaišādainie; 13,5 procenti - tumšādainie un 11 procenti - meksikāņu amerikāņi. Pētījumā bija uzsvērta saikne starp augstu D vitamīna līmeni un mazāku saslimstības ar sirds slimībām risku. Augstākais D vitamīna līmenis tika atrasts gaišādainajiem, zemākais līmenis – tumšādainajiem un vidējs līmenis – meksikāņu amerikāņiem. Gaišādainajiem bija gandrīz divas reizes augstāks līmenis nekā tumšādainajiem. Gaišādainajiem vidēji D vitamīns bija 28,0 nanogrami uz mililitru (ng/ml); tumšādainajiem - 15,5 ng/ml, bet meksikāņu amerikāņiem - 21,5 ng/ml.
"Lai gan mūsu pētījums ir svarīgs, mēs uzskatām, ka klīniskie pētījumi, kas radīti, lai noteiktu D vitamīna papildinājumu ietekmi uz risku saslimt ar sirds slimībām pusaudžu vidū, ir jāveic pirms tiek iesniegti ieteikumi par D vitamīna ietekmi, lai aizkavētu saslimšanas ar sirds un asinsvadu slimībām", Reis teica.
The Institute of Medicine (Medicīnas Institūts) iesaka D vitamīna dienas devu - 200 Starptautiskās Vienības (SV) cilvēkiem, kas jaunāki par 50 gadiem, tai skaitā arī bērniem un pusaudžiem. Jaunākie ieteikumi no American Academy of Pediatrics (Amerikas Pediatru Akadēmijas) iesaka diennakts devu - 400 SV. Kamēr šie jauninājumi tiek uzskatīti par svarīgiem, lai novērstu skeleta saslimšanas, piem., bērniem ar rahītu un pieaugušajiem ar osteoporozi, daži speciālisti ir ieteikuši uzņemt vismaz 1000 SV dienā, kas varētu būt vajadzīgs vispārējai veselībai.
Zems D vitamīna līmenis ir cieši saistīts ar lieko svaru un vēdera aptaukošanos. Tā kā D vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns, tas var tikt sašķelts taukaudu robežās. „Tas var izskaidrot, kāpēc tiem, kam ir liekais svars, visticamāk, trūkst D vitamīns”, Reis teica. „D vitamīns cilvēka dzīvē (īpaši, kas saistīts ar kaulu veselību) spēlē svarīgu lomu. Šis ir aizraujošs laiks, jo mēs tikai tagad sākam izprast, kāda nozīme D vitamīnam var būt uz sirds un asinsvadu veselību”.
Šie dati par D vitamīna līmeni jauniešos izraisa interesi par to, kādu pārtiku izvēlēties un cik daudz laika viņi pavada saules ietekmē", teica Roberts H. Eckel, MD, American Heart Association (Amerikas Sirds Asociācijas) pēdējais priekšsēdētājs.
"The American Heart Association (Amerikas Sirds Asociācija) iesaka vispārēju veselīgu uzturu un dzīvesveidu, kā arī dabīgo uzturvielu nevis uztura bagātinātāju lietošanu".
Līdzautori:
Denise von Muhlen, MD, Ph.D.; Edgar R. Miller III, MD, Ph.D.; Erin D. Michos, MD, MHS un Lawrence J. Appel, MD, MPH
